PIKC Rigas Valsts tehnikums

PIKC Rīgas Valsts tehnikums

muzejs

Laiki mainās, tomēr tehnikuma sportiskais gars ir saglabāts vienmēr. Jau no pirmajiem tehnikuma pastāvēšanas gadiem vingrošanai bija atvēlētas divas stundas nedēļā. Arī gatavības apliecībā bija jābūt atzīmei vingrošanā. No 1922. līdz 1941. gadam vingrošanas stundas vadīja divi izcili vingrotāji – Aleksandrs Ozoliņš (neatkarīgās Latvijas pirmās vingrotāju biedrības priekšnieks) un Roberts Senakols, kurš 1936. gadā uzvarēja Latvijas vingrotāju meistarsacīkstēs un palika nepārspēts līdz pat 1939. gadam.

No 1941. līdz 1947. gadam par vingrošanas skolotāju strādāja Alberts Zvejnieks. Viņš jaunībā nodarbojās ar vieglatlētiku un vingrošanu, bet vēlāk pievērsās cīņas sportam. Jau 1926. gadā kļuva par labāko cīkstoni Latvijā smagajā svarā un Latvijas meistara titulu nosargāja sešas reizes. 1926. gadā valsts vienības sastāvā viņš pirmo reizi startēja Eiropas meistarsacīkstēs grieķu-romiešu cīņā. A. Zvejnieks piedalījies piecās Eiropas meistarsacīkstēs un 1934. un 1935. gadā izcīnījis bronzas medaļu smagajā svarā (Roma, Kopenhāgena). Latvijas valsts vienības sastāvā viņš piedalījās arī Olimpiskajās spēlēs Amsterdamā 1928. gadā un Berlīnē 1936. gadā, bet 1938. gadā atvadījās no cīkstoņa karjeras, izvēloties tiesneša, trenera un skolotāja darbu. Strādājis par docētāju Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā. Godinot meistaru pēc viņa nāves, kopš 1987. gada notiek Alberta Zvejnieka piemiņas turnīrs.

Pēckara gados vingrošanas stundas pārdēvēja par fiziskās audzināšanas stundām. Laikā no 1950. līdz 1955. gadam par fizkultūras skolotāju strādāja Jānis Buliņš. Viņš sporta gaitas uzsāka 1933. gadā, nodarbojās ar slēpošanu, pēckara gados bija republikas kategorijas tiesnesis slēpošanā un vieglatlētikā.

No 1956. līdz 1962. gadam fizkolektīvu tehnikumā vadīja skolotājs Brunis Putniņš. Viņš bija ļoti stingrs prasībās un apveltīts ar lieliskām organizatora spējām. Ar direktora atbalstu jau 1956. gadā viņš organizēja triju Baltijas republiku tehnikumu audzēkņu spartakiādes, kurās skolēni mērojās spēkiem vieglatlētikā, volejbolā un basketbolā. Pirmā spartakiāde 1957. gadā notika Tallinā, 1958. gadā sekoja pasākums Rīgā, bet 1959. gadā – Kauņā. Sākot ar 1963. gadu, spartakiādēs piedalījās arī Viļņas un Kaļiņingradas tehnikumi. Tehnikumu audzēkņu spartakiādes notika līdz pat 80. gadiem.

Tehnikumam sākotnēji piederēja vecais „Union” stadions Elizabetes ielas galā. Vēlāk to likvidēja, vietā uzceļot partijas centrālkomitejas ēku, kurā tagad atrodas Starptautiskais tirdzniecības centrs. (Attēlā: sportisti "Union" stadionā 1930. gados. Foto no LNB portāla "Zudusī Latvija".)

Sportisti "Union" stadionā 1930. gados. Foto no LNB portāla "Zudusī Latvija".

No 1962. līdz 1968. gadam fizkolektīva vadītājs bija Jānis Kuļikovskis, par skolotājiem strādāja Pēteris Ivdra, Elmārs Morziks, Jēkabs Šmits u.c. Par aktīvu darbu sporta propogandēšanā un gūtajiem panākumiem 1966. gada 12. augustā tehnikuma (RIP) fizkultūras kolektīvam piešķīra sporta kluba nosaukumu. Tika izveidota kluba padome, par pirmo priekšsēdētāju ievēlēja Birutu Kļaviņu, kuru vēlāk nomainīja Ojārs Žīgurs.
1968. gadā no Latvijas Valsts universitātes Fiziskās audzināšanas katedras uz tehnikumu pārnāca strādāt Harijs Grasmanis. Viņš fiziskās audzināšanas darba organizēšanai tehnikumā veltīja 20 savas dzīves gadus. Kopā ar Hariju Grasmani strādāja vieglatlēts Arnis Lagzdiņš, pazīstamais riteņbraucējs Elmārs Morziks un citi zinoši un prasmīgi skolotāji.

1968. gadā tehnikumā uzcēla jaunu sporta zāli, kas ļāva daudzpusīgāk attīstīties dažādu sporta sekciju darbam. Sākot ar 1971. gadu, sporta klubs un fizkultūras skolotāji maija beigās vai jūnija sākumā organizēja Veselības dienas. Tās tika rīkotas sestdienā un svētdienā, piedalījās visu grupu audzēkņi, kā arī skolotāji.

1972. gadā Rīgā pirmo reizi notika Rīgas, Kauņas un Tallinas tehnikumu skolotāju un darbinieku spartakiāde. Sacensības notika volejbolā, galda tenisā un šahā, vēlāk – arī orientēšanās sportā. Spartakiāde katru gadu tika rīkota citā pilsētā. H. Grasmanis vadīja arī Latvijas Ātrslidošanas federācijas tiesnešu kolēģiju viņam bija piešķirta Vissavienības tiesneša kategorija.

Pēc H. Grasmaņa tehnikuma sporta darbu vadīja Rīgas Politehniskā institūta absolvents Arnis Lagzdiņš, kurš līdz tam tehnikumā mācīja ražošanas procesu automatizāciju. Viņš izveidoja uz pašfinansēšanos balstītu sporta klubu, kura ienākumi sedza treneru darba algas un visus nepieciešamos izdevumus. Vēlāk A. Lagzdiņš pārgāja strādāt uz Latvijas Olimpisko komiteju, vadīja Latvijas Vieglatlētikas savienību, bet pēc tam savu darba dzīvi saistīja ar banku sistēmu.

Vairāk nekā 20 gadu (1976–1997) par sporta skolotāju un volejbola treneri strādāja vairākkārtējais LPSR čempions volejbolā, komandas „Radiotehniķis” spelētājs Jurijs Kriščenko.

No 1988. līdz 2009. gadam tehnikuma fiziskās audzināšanas nodaļu vadīja skolotājs Juris Veldre. Beidzis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu, vēlāk Latvijas Universitātē ieguvis pedagoģijas maģistra grādu. Nodarbojies ar moderno pieccīņu, sporta meistars. Viņš turpināja tehnikuma sporta tradīcijas, organizēja pirmā kursa audzēkņu sporta dienas pasākumu, kur interesantākā daļa bija meiteņu futbola sacensības un nakts orientēšanās.

1988. gadā par tehnikuma sporta skolotāju un sporta kluba vadītāju sāka strādāt skolotājs un treneris Andris Purkalns, kura dzīves lielākā daļa ir saistīta ar basketbolu. A. Purkalns sporta biedrībā „Lokomotīve” basketbolu spēlējis no 15 gadu vecuma. 1958. gadā viņš beidza Rīgas Pedagoģisko institūtu, uzsāka sporta skolotāja gaitas 6. vidusskolā un paralēli strādāja arī par treneri 2. Bērnu un jaunatnes sporta skolā. Viņš izveidoja 15–16 gadu vecuma, vēlāk arī 17–18 gadu vecuma meiteņu basketbola komandu, kura PSRS Jaunatnes basketbola meistarsacīkstēs izcīnīja divas zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu. 15 meitenes kļuva par TTT sieviešu basketbola meistarkomandas papildinājumu. No 1979. līdz 1987. gadam viņš kopā ar Raimondu Karnīti strādāja par treneri slavenajā TTT meistarkomandā. Kopā ar komandu piedalījies pasaules meistarsacīkstēs un pabijis daudzās pasaules valstīs. 1998. gadā Andris Purkalns par nopelniem Latvijas labā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. A. Purkalns joprojām ir ierindā, kā vienmēr prasīgs visās tehnikuma dzīves jomās.

Sākot ar 2006./2007. mācību gadu, tehnikumā strādā pieredzējuši sporta skolotāji, viņu vidū – Viktors Bite, Aija Vairoga, vēlāk vieņiem pievienojies Ģirts Magone. V. Bites trenētie bokseri guvuši labus panākumus daudzās sacensībās. A. Vairoga tehnikuma sporta dzīvē ienesusi sacensību garu, un audzēkņi labprāt piedalās cīņās par tehnikuma čempiona godu. G.Magones trenētie basketbolisti īsās laikā spējuši uzveikt visus AMI kluba pretiniekus.

Sporta dzīvi tehnikumā vada Uldis Doniņš – vairākkārtējs Latvijas jaunatnes čempions šķēpmešanā. 2013. gadā tehnikums iestājās sporta klubā „AMI” un piedalās profesionālās izglītības iestāžu spartakiādē. Labi panākumi gūti basketbolā, florbolā, tehnikuma audzēkņi kļuvuši par čempioniem. Tehnikuma audzēkņu un absolventu vārdi ir plaši pazīstami Latvijas sporta sabiedrībā.

Tehnikuma absolventi - izcili sportisti

No 1956. līdz 1960. gadam Mehānikas nodaļā mācījās Skaidrīte Smildziņa (Budovska) – pagājušā gadsimta 60. gadu titulētākā Latvijas basketboliste. Mācoties tehnikumā, viņa sekmīgi apvienoja mācības ar sportu un no 1958. gada iekļāvās TTT basketbola komandā, tās sastāvā aizvadot 14 gadus. TTT komanda 1960. gadā izcīnīja PSRS čempiones titulu un ieguva tiesības piedalīties Eiropas kausa izcīņā. 1964. gadā pasaules čempionātā Limā simpātisko Skaidrīti ievēlēja par „Mis Basketball”. Viņa ir divpadsmitkārtēja PSRS čempione (1960–1969, 1971, 1972), bronzas medaļas ieguvēja (1958), vienpadsmitkārtēja Eiropas kausa izcīņas uzvarētāja (1960–1962, 1964–1969, 1971, 1972). No 1959. līdz 1971. gadam spēlējusi Latvijas izlasē, piedalījusies četrās PSRS tautu spartakiādēs un 88 spēlēs, trīskārtēja PSRS tautu spartakiādes čempione (1963, 1967, 1971). No 1959. līdz 1968. gadam spēlējusi Padomju Savienības izlasē. Trīskārtēja pasaules čempione (1959, 1964, 1967), pieckārtēja Eiropas čempione (1960, 1962, 1964, 1966, 1968). Beigusi sporta karjeru, basketbola lielmeistare Skaidrīte Smildziņa-Budovska turpināja strādāt par zemes ierīkotāju SIA „Latvijas Valsts mērnieks”.

Pagājušā gadsimta 40. gadu beigās tehnikumā mācījās pazīstamais latviešu riteņbraucējs un riteņbraukšanas treneris Harijs Japiņš, kurš divas reizes izcīnīja uzvaru PSRS čempionātā treka riteņbraukšanā (1952, 1953). 1951. gadā viņš kļuva par PSRS sporta meistaru, laikā no 1950. līdz 1955. gadam bija PSRS riteņbraukšanas izlases komandā, ir pirmā Baltijas daudzdienu velobrauciena uzvarētājs. H. Japiņš bija PSRS izlases rezervists 1952. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs. 1962. gadā kļuva par Latvijas PSR Nopelniem bagāto treneri, 1966. gadā – par PSRS Nopelniem bagāto treneri.

Basketbolists Juris Kalniņš - Latvijas Basketbola savienības goda biedrs. 1956. gadā kļuva par PSRS čempionu, 1962. gadā tika izcīnīta otrā, bet 1961. gadā – trešā vieta. Trīs reizes izcīnījis uzvaru Eiropas čempionvienību kausa izcīņā (1958, 1959, 1960). Latvijas PSR izlasē aizvadījis 53 spēles. Laikā no 1962. līdz 1964. gadam spēlējis PSRS izlasē, kuras sastāvā izcīnījis sudraba medaļu 1964. gada Olimpiskajās spēlēs Tokijā, zelta medaļu – 1963. gada Eiropas un bronzas medaļu – 1963. gada pasaules čempionātā. 1997. gadā kļuvis par pasaules veterānu čempionu. 1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.

Lieliskais basketbola stratēģis un taktikas meistars Raimonds Karnītis spēlējis saspēles vadītāja pozīcijā. Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris (1965), PSRS Nopelniem bagātais treneris (1968). Savas profesionāļa karjeras laikā spēlējis dažādos Latvijas klubos, tai skaitā Rīgas ASK un Rīgas VEF. Seškārtējs Latvijas čempions (1949, 1953–1956, 1958). Aizvadījis 65 spēles Latvijas PSR izlasē. 1956. gadā izlases sastāvā izcīnījis pirmo vietu PSRS Tautu spartakiādē. Absolvējis tehnikumu, pēc tam 1962. gadā Latvijas Fizkultūras institūta Treneru skolu. Laika posmā no 1962. līdz 1987. gadam bija Rīgas TTT galvenais treneris. TTT R. Karnīša vadībā 18 reizes ieguva PSRS čempiontitulu (1964–1966, 1968–1973, 1975–1977, 1979–1984) un 15 reizes triumfēja Eiropas čempionvienību kausu spēlēs (1964–1975, 1977, 1981, 1982). 95 spēlēs viņš bija arī Latvijas sieviešu izlases galvenais treneris. 1996. gadā R. Karnītis apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Tehnikuma 1949. gada Mehānikas nodaļas absolvents Jānis Ostrouhs ir pirmais latviešu basketbolists, kurš ieguvis PSRS sporta meistara nosaukumu. Jānis Ostrouhs kopā ar citiem tehnikuma audzēkņiem – R. Karnīti, E. Liepkalnu un J. Kauguru – 1949. gadā kļuva par VEF meistarkomandas „ciltstēviem”, piedalījās un guva panākumus daudzās starptautiskajās sacensībās.

Bijušais latviešu basketbolists, tehnikuma audzēknis Cēzars Ozers laikā no 1958. līdz 1968. gadam spēlējis Rīgas VEF sastāvā, izcīnot 3. vietu 1960. un 1966. gada PSRS čempionātā. 1958. gadā kļuvis par Latvijas PSR čempionu. 66 spēles aizvadījis Latvijas PSR izlases sastāvā. 1963. gada PSRS Tautu spartakiādes 3. vietas ieguvējs. 1959. gadā spēlējis PSRS jaunatnes izlasē. 1960. gadā PSRS izlases sastāvā izcīnījis sudraba medaļu Vasaras Olimpiskajās spēlēs Romā. 1998. gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.

Gunārs Siliņš basketbolu spēlēt sāka 1939. gadā, jau mācoties tehnikumā. Laikā no 1944. līdz 1949. gadam spēlēja Rīgas „Dinamo”, vēlāk, lai varētu spēlēt PSRS izlasē, pārstāvēja Maskavas KGS (1949–1954. Savu sportista karjeru noslēdza Rīgas ASK (1955–1959). PSRS čempionātā piecas reizes izcīnījis zelta (1952, 1955–1958), trīs reizes sudraba (1951, 1953, 1954) un vienu reizi bronzas medaļu (1950). G. Siliņš kļuva par pirmo latvieti, kas izcīnījis PSRS čempiona titulu. 1958. un 1958.–1959. gada sezonā ASK sastāvā izcīnīja pirmos divus Eiropas čempionvienību kausus. Latvijas PSR izlasē aizvadīja 31 spēli, 1956. gadā uzvarēja PSRS Tautu spartakiādē. PSRS izlases sastāvā izcīnīja uzvaru 1953. gada un 3. vietu 1955. gada Eiropas čempionātā. 1954. gadā PSRS izlases sastāvā tika gūta uzvara arī Universiādē. 1953. gadā kļuva par PSRS Nopelniem bagāto sporta meistaru.

Tehnikuma absolvents Maigonis Valdmanis no 1949. līdz 1952. gadam spēlēja Rīgas „Dinamo”, no 1953. līdz 1963. gadam – Rīgas ASK komandā. Divkārtējs Latvijas čempions (1951, 1953), četrkārtējs PSRS čempions (1955–1958), vicečempions (1962), bronzas ieguvējs (1959, 1961, 1963), PSRS astoņu pilsētu turnīra uzvarētājs (1951), trīskārtējs Eiropas kausa izcīņas uzvarētājs (1958–1960). No 1950. līdz 1963. gadam spēlējis Latvijas izlasē, piedalījies 79 spēlēs. Piedalījies PSRS tautu spartakiādēs: 1. vieta (1956), 3. vieta (1959, 1963). No 1952. līdz 1962. gadam spēlējis Padomju Savienības izlasē. Trīskārtējs olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs (1952, 1956, 1960), trīskārtējs Eiropas čempions (1957, 1959, 1961). Vēlāk strādājis arī par Latvijas PSR izlases galveno treneri (1966, 1968–1971, 1981–1986). M. Valdmani ievēlēja par kapteini gan ASK vienībā, gan PSRS izlasē. Diemžēl viņš palika bez pasaules čempiona titula, jo lielvalsts politiskās vadības rīkojuma dēļ PSRS basketbolisti neizgāja laukumā mačā ar Taivānas izlasi un tika diskvalificēti.

Tehnikumu absolvējuši arī daudzi citi izcili sportisti:
- 1946. gadā – Harijs Melups, PSRS hokeja izlases komandas vārtsargs;
- 1948. gadā – Raimonds Emsiņš, Latvijas meistars smaiļošanā, LU Ekonomikas fakultātes dekāna vietnieks;
- 1948. gadā – Edvīns Liepkalns, Latvijas meistars basketbolā, institūta „Komunprojekt” galvenais inženieris;
- 1949. gadā – Gunārs Bitmanis, Latvijas meistars airēšanā, Rīgas Telegrāfa un telefona centrāles priekšnieks;
- 1949. gadā – Olafs Kepe, Latvijas meistars airēšanā, RPI Teorētiskās mehānikas katedras vadītājs;
- 1949. gadā – Valdis Skalders, Latvijas meistars basketbolā, institūta „Latkomunprojekt” galvenais enerģētiķis;
- 1951. gadā – Ilo Meri, PSRS čempions sambo cīņā un Latvijas meistars akrobātikā;
- 1951. gadā – Aivars Liepiņš, Latvijas meistars boksā, vēlāk Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta docents;
- 1952. gadā – Valdis Gavars, Latvijas meistars basketbolā, ZA Fizikālā institūta atomreaktora galvenais inženieris;
- 1953. gadā – Ivars Eiduks, PSRS čempions riteņbraukšanā;
- 1955. gadā – Andris Vītols, starptautiskās kategorijas tiesnesis rokasbumbā;
- 1956. gadā – Fariss Kučinskis, PSRS čempions riteņbraukšanā;
- 1958. gadā – Juris Merksons, Latvijas meistars basketbolā, VEF inženieris;
- 1967. gadā – Mārīte Žagare-Barona, PSRS sporta meistare vieglatlētikā.