RVT ģeodēzijas, tehniskās rasēšanas, būvkonstrukciju, materiālu pretestības un būvstatikas skolotājs (1920-1940)
Oskars Ozols (1889. 3. maijā Dzērbenes pag. – 1975. 7. apr. Lundā, Zviedrijā), inženieris. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu (1909). Studējis Rīgas Politehniskā institūta inženieru nodaļā (1909-1916).
Strādājis hidrotehniskos izmeklēšanas darbos Centrālāzijā Amoļinskas apgabalā (1916), dzīvojis Krievijā, darbojies tautas komisāra Kedrova vadītajā revīzijas komisijā. 1919. gada janvārī atgriezies Rīgā. 1919. gada jūnija sākumā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, iecelts par armijas Saimniecības pārvaldes autocentra priekšnieku. 1919. gada oktobrī brīvprātīgi iestājies Studentu bataljonā un piedalījies Rīgas aizstāvēšanā. 1919. gada 10. oktobrī kaujā pie Rīgas tiltiem O. Ozols kā lietpratējs zem niknas ienaidnieka uguns strādāja pie koka tilta pacelšanas, pacelto tiltu atstāja viens no pēdējiem. 1919. gada 11. novembrī atgriezies Dzelzceļu virsvaldē.
1920. gada martā pārgājis uz Zemkopības ministrijas ģeodēzijas dienestu. No 1921. gada aprīļa būvkonstrukciju un ģeodēzijas pasniedzējs Rīgas Valsts tehnikumā. Piešķirta jaunsaimnoecība Iecavas pagastā Dārtijā. Strādājis Latvijas dzelzceļu pārvaldē un Zemkopības ministrijas Mērniecības nodaļā.
2. Pasaules kara laikā latviešu leģionā kritis amerikāņu gūstā. Vadījis Eslingenā paša nodibināto tehnikumu līdz izceļošanai uz Zviedriju. Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par koka tilta pacelšanu, Bermontam uzbrūkot Rīgai 1919. gada oktobrī.
