Tehnikuma Poligrāfijas nodaļa ir vienīgā Latvijas mācību iestāde valstī, kurā iespējams apgūt vairākas ar poligrāfiju saistītas profesijas.
Iespiedindustriju Latvijā raksturo augsta pievienotā vērtība, moderna tehnika, spēcīgs eksporta potenciāls, prestiža produkcija un kvalificēts darbaspēks. Kopējais nozares apgrozījums sniedzas pāri 300 miljoniem eiro, 65 procenti no saražotās produkcijas tiek pārdoti ārzemēs. Kopā nozarē strādā vairāk nekā 3500 cilvēku.
Poligrāfijas nodaļa aug un attīstās kopā ar nozari. Sadarbojoties ar Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju un darba devējiem, katru gadu atbilstoši poligrāfijas nozares tirgus pieprasījumam tiek veidotas no jauna un aktualizētas esošās izglītības programmas. Nodaļā jaunieši apgūst šādas profesijas: ofseta iespiedējs, iespieddarbu apstrādes speciālists, poligrāfijas tehniķis un digitālās noformēšanas speciālists. Tiek piedāvātas arī tālākizglītības programmas – iespieddarbu digitālā noformējuma speciālists, ofseta iespiedējs, iespieddarbu apdares speciālists, poligrāfijas ražošanas tehniķis, sietspiedējs, grāmatsējējs, fotogrāfs.
Ar iegūtajām zināšanām absolventi sekmīgi konkurē nozares darba tirgū – tipogrāfijās, reklāmas aģentūrās, dizaina centros un izdevniecībās. Liela daļa nozares vadošo speciālistu absolvējuši tehnikuma Poligrāfijas nodaļu.
Poligrāfijas nodaļas vēsturē ir bijušas dažādas pārmaiņas. Rīgā, Palasta ielā 3, bijušajā Latvijas Kara tipogrāfijā, kas līdz 1939. gadam bija baltvāciešu Hekeru dzimtas īpašums, 1944. gada 15. novembrī Darba rezervju pārvalde izveidoja 2. amatu skolu, par kuras pirmo direktoru nozīmēja Rihardu Oškāju. Skolas dibināšanā direktoram daudz palīdzēja ilggadējā skolas darbiniece Irēna Dinvalde. Skolas nosaukums vairākkārt ticis mainīts. 1947. gadā skolu pārdēvēja par 2. poligrāfijas mākslas arodu skolu. No 1963. gada skolas nosaukums bija 5. profesionālā tehniskā poligrāfijas mākslas skola, bet 1971. gadā tā tika pārdēvēta par 5. profesionāli tehnisko poligrāfijas mākslas vidusskolu. Skolā uzņēma audzēkņus ar pamatskolas (9 klašu) un vidusskolas izglītību.
Sākot ar 1967. gadu, skolas nosaukums tika papildināts ar vārdiem „Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā”, jo skola 1967. gada 12. jūnijā par sasniegumiem jaunās strādnieku maiņas audzināšanā un apmācībā tika apbalvota ar šo PSRS ordeni. Skolā burtliča arodu savulaik apguva rakstnieks Žanis Grīva, tādēļ skolai 1984. gada 26. jūnijā piešķīra Žaņa Grīvas vārdu.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2002. gada 16. oktobra rīkojumu Nr. 581 „Par Rīgas 5. arodvidusskolas un Rīgas Valsts tehnikuma reorganizāciju”, 2003. gada 1. janvārī Rīgas 5. arodvidusskola tika pievienota Rīgas Valsts tehnikumam, izveidojot struktūrvienību Poligrāfijas centrs, kurš turpināja profesionālās izglītības programmu realizāciju, gatavojot speciālistus Latvijas iespiedindustrijai.
Skolas pastāvēšanas gados poligrāfiķa profesiju ieguvuši vairāk nekā 7500 jauniešu. Visilgāk skolu vadījuši direktori Rihards Oškāja (1944–1951), Aleksandrs Krasovskis (1955–1965), Biruta Vilde (1980–2001), vēlāk jau kā Poligrāfijas centru – Dagnija Vanaga un pēc tam kā tehnikuma Poligrāfijas nodaļu ar 2013. gadu – Agris Sondors.
Poligrāfijas skolā mācījušies daudzi sabiedrībā pazīstami un ievērojami cilvēki – grāmatu izdevējs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Elksnis, gleznotājs Guntis Strupulis, dziedātāja Margarita Šmeļnova-Pērkone, žurnālists un sabiedriskais darbinieks Ēvalds Strods, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, kurš grāmatas radīšanas noslēpumus atainojis garstāstā „Ēnu aleja”. Skolas gadus populārā darba „Bille” trešajā daļā „Billes skaistā jaunība” atainojusi dzejniece Vizma Gūtmane-Belševica, kura savulaik 2. amatu skolā mācījusies burtliča arodu.
1989. gadā skolas kolektīvs aktīvi iesaistījās Tautas frontes darbā. Skolā, aizdedzinot svecītes skolas pirmā stāva logos, katru gadu atceras 20. janvāra traģiskos notikumus. Visos skolas pastāvēšanas gados darbojās audzēkņu padome, iznāca avīze „Piektais Elements”, liela loma skolas dzīvē tika atvēlēta sportam.
Kopš 1997. gada aprīļa skola ir Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas biedre, tai izveidojušies tieši kontakti ar poligrāfijas uzņēmumiem un izdevniecībām. No 1967. gada līdz 1980. gadu beigām poligrāfijas skolu saistīja draudzība ar Bratislavas poligrāfijas skolu.
Poligrāfijas nodaļa, kā pirmā tehnikumā, 2013. gadā iekļāvās uz darba vidi bāzētā izglītības procesā (duālā izglītība). Šī mācību forma paredz, ka audzēkņi profesijas noslēpumus apgūst, strādājot uzņēmumos.
Poligrāfijas nodaļā stādājuši un stādā īsti sava aroda meistari. 1955. gadā Poligrāfijas skolā sāka strādāt Voldemārs Jansons, kurš pirms tam 12 gadus bija nostrādājis 7. tipogrāfijā. Skolā V. Jansons nostrādāja 45 gadus.
1958. gadā skola saņēma uzdevumu gatavot eksponātus starptautiskai izstādei Briselē. V. Jansons šai izstādei zaļā, gludā galantērijas ādā iesēja divus Servantesa „Dona Kihota” sējumus. Darbi tika nosūtīti uz Briseli. Par pārsteigumu autoram un skolai, kādā krievu valodā iznākošā laikrakstā parādījās publikācija, ka 2. poligrāfijas skolai par grāmatas „Dons Kihots” iesējumu piešķirta Briseles Mazā zelta medaļa. Drīz skola saņēma arī pašu medaļu un diplomu, ko nodeva glabāšanā Revolūcijas muzejam (Pulvertornī), jo tik nozīmīgu apbalvojumu skola nedrīkstot paturēt.
V. Jansons atceras kādu kuriozu atgadījumu. Jau nopietni savārgušajam PSKP vadītājam L. Brežņevam bijusi jubileja, uz kuru skolai uzdots izgatavot apsveikuma dekoru. Lai būtu redzams, ka tas nāk no Latvijas, dekorā bija jāiestrādā jūra, dzintars un Jūrmalas priedes. Darbs bijis jau gatavs, kad pasūtītājs lūdzis to izlabot – novākt līko priedi, jo „vecis” varot iedomāties, ka ar līko priedi domāts viņš. Izlabojuši, un dekorā dižojusies taisna priede.
Vairāk nekā 45 gadus skolā strādājusi mākslinieciskās apdares grāmatsējēja Pārsla Bute (1976–2011). Darba stāžs virs 20 gadiem ir arī Ainai Juškēvičai (1978–2001), Emīlijai Berģei-Bergai Tropai (1966–1988), Valentīnai Trojanovskai (1974–1994), Mārtiņam Brenzem (1959–1987). Skolas attīstībā vērā ņemamu ieguldījumu devušas ražošanas apmācības meistares Vinifrīda Krievāne (1955–1993) un Ilga Pētersone (1967–2012), sporta darba vadītāja Aina Legzdiņa (1982–2004). Praktisko mācību skolotāja Marija Sjomina skolā strādā kopš 1975. gada, vairāk nekā 38 gadus strādā informātikas un praktisko mācību skolotāja Taņa Grafonova (no 1976), 42 gadu darba stāžs skolā ir spectehnoloģiju skolotājai Rasmai Homotovai (no 1972), no 1984. gada latviešu valodu audzēkņiem māca Māra Janēviča. Skolas saimniecību jau 34 gadus vada mājas pārvaldniece Silvija Baranceva (no 1980).
Skolas dvēsele ir Ārija Čepinska, kura skolā strādā kopš 1967. gada. Sākusi strādāt tūlīt pēc 5. profesionālās tehniskās poligrāfijas mākslas skolas absolvēšanas – sākumā par ražošanas apmācības meistari, vēlāk par vecāko meistari, bet kopš 2003. gada pēc skolas pievienošanas tehnikumam vadījusi Poligrāfijas centru. Māca audzēkņiem poligrāfijas tehnoloģijas. Izstrādājusi vairākus metodiskos materiālus un izglītības programmas, kā metodiķe viņa arī sistemātiski aktualizē nodaļā realizējamās izglītības programmas, pielāgojot tās poligrāfijas nozares attīstības tendencēm.
Izglītības programmas „Poligrāfija un izdevējdarbība” izglītojamo kvalifikācijas prakses organizēšanā veiksmīga sadarbība izveidojusies ar nozares uzņēmumiem: SIA „Livonia Print”, SIA „United Press”, SIA „Veiters korporācija”, SIA „Petrovskis un CO”, SIA „Polipak”, tipogrāfija „Latvijas karte”, SIA „Poligrāfijas grupa Mūkusala”, SIA „TIPO print’, SIA „PNB Baltic”, „Universums A”, SIA „Apgāds Zvaigzne ABC”, SIA „Jelgavas tipogrāfija”, SIA „Talsu tipogrāfija”, SIA „AB Druka”, SIA „McĀbols”, SIA „Baltijas vērtspapīru nams”, SIA „HM Rīga”, SIA „LGV”, SIA „Micro Dot”, SIA „Green Print”, SIA „Dizains un druka”, SIA „Zeta GD”, SIA „Rene print”, SIA „Zemgus LB”, SIA „Mono print”, SIA „Aratech”. Noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju.
Tipogrāfiju vadošie speciālisti kopā ar nodaļas pedagogiem izstrādā izglītības programmas, profesijas standartus, kvalifikācijas eksāmenu saturu, kā arī piedalās eksāmenu organizēšanā. Nozīmīgu atbalstu Poligrāfijas nodaļai sniedz nozares uzņēmumu vadītāji: Visvaldis Trokša no SIA „Poligrāfijas grupa Mūkusala”, Juris Sīlis no SIA „Jelgavas tipogrāfija”, Janīna Blūma no SIA „Livonia Print”, Vilnis Vikmanis no SIA „McĀbols”, Ģirts Valpēteris no AS „Antalis”.