PIKC Rigas Valsts tehnikums

PIKC Rīgas Valsts tehnikums

muzejs

Darbības pirmajos gados Rīgas Valsts tehnikumā nebija atsevišķas Automobiļu nodaļas, darbojās tikai labi organizēti un tehniski nodrošināti šoferu kursi. Kopš 1945. gada Mehānikas nodaļā sāka mācīt automobiļu specialitāti, kas uzreiz kļuva par konkursa profesiju.

1974. gadā tika izveidota Automobiļu nodaļa, kurā strādājuši izcili speciālisti. 

No 1960.-1964. gadam nodaļā strādāja inženieris-mehāniķis LU 1944. gada absolvents Roberts Vilciņš, kurš bija nodaļas profesionālo priekšmetu skolotājs, veltot lielu uzmanību diplomprojektu izstrādāšanai. R.Vilciņš ir vairāku specialitātei veltītu mācību grāmatu autors.

No 1962. gada līdz 1994. gadam nodaļā strādāja Jānis Puriņš. J. Puriņš, dzimis Bauskas rajonā, pamatskolu beidzis Jelgavā un 1948. gadā iestājies Rīgas Politehnikuma Automehāniķu nodaļā (pastāvēja līdz 1960.gadam), kuru beidzis 1952. gadā. Pēc tam mācījies Vissavienības Sagādes ministrijas Auto tehnikumā neklātienes nodaļā, bet 1957. gadā saņem inženiera - mehāniķa diplomu LLA. J. Puriņš bija spiests izglītību iegūt neklātienē, jo viņa vecāki 1949. gadā bija deportēti uz Sibīriju. 

Jānim Puriņam bija milzīga praktiskā darba pieredze. No 1958. – 1959. gadam J. Puriņš strādāja kā vecākais inženieris Rīgas TTT, bet no 1961. gada bija Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūta vecākais inženieris. Tehnikumā viņu bieži redzēja pelēkā virsvalkā kopā ar audzēkņiem darbojoties pie motoriem, kopā ar kolēģi Daini Līdi darbnīcās izgatavojot sporta mašīnas, kartingus, piedaloties ar audzēkņiem dažādās sacensībās un izstādēs. Jānis Puriņš kā vērtīgāko savā darbā atzīst mācību procesa ciešo saistību ar ražošanu: tajos gados bija iespējams nosūtīt audzēkņus praksē lielajos Vissavienības uzņēmumos – kā , piemēram, speciālās auto rūpnīcās Gorkijā un Maskavā, kur audzēkņi iepazina ražošanas procesu uz konveijera. J.Puriņš bija audzinātājs 8 Automobiļu nodaļas grupām. No viņa pazīstamākajiem audzēkņiem minams pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Transporta un ceļu satiksmes ministrs 1969.gada absolvents Jānis Janovskis un daudzi citi savas profesijas pārstāvji.

Krietns darba stāžs tehnikumā bija Dainim Līdem, kurš Automobiļu nodaļā strādāja no 1963.gada līdz 2012.gadam. 1957. gadā viņš beidza tehnikuma Mehānikas nodaļu, specialitāte „Darbagaldu tehniskā apkope un remonts”, bet vēlāk absolvēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Mehanizācijas fakultāti. Ar automobiļu inženiera diplomu kabatā Dainis Līde atgriezās tehnikumā un sāka strādāt par skolotāju automobiļu specialitātē, bija daudzu grupu audzinātājs, vadīja prakses. Sešdesmito gadu vidū viņš kopā ar audzēkņiem tehnikuma darbnīcās uzkonstruēja divas sporta automašīnas un vienu bagiju. Sporta auto PSRS Tautsaimniecības izstādē tika godalgots ar bronzas medaļu.

Nodaļā strādāja arī Šteinbuku ģimene – Jeļena bija ekonomikas pasniedzēja, savukārt Boriss no 1962. līdz 1993. gadam – Automobiļu nodaļas profesionālo priekšmetu skolotājs un laboratorijas vadītājs. Vēlāk ģimene emigrēja uz ASV un Boriss strādāja Detroitā.

No 1970. līdz 1993. gadam tehnikumā strādāja Boriss Avrovskis – Maskavas autotransporta institūta absolvents – cilvēks ar pieredzi autotransporta uzņēmumos. Pirmos četrus gadus viņš bija Mehānikas nodaļas vadītājs, pēc tam direktora vietnieks ražošanas apmācībā, bet no 1978. gada līdz aiziešanai pensijā bija nodaļas profesionālo priekšmetu skolotājs, kabineta vadītājs un grupu audzinātājs.

Kādu laiku nodaļas stūre atradās dāmu rokās. No 1974. līdz 1980. gadam nodaļu vadīja Alla Ivanova – LVU Mehānikas fakultātes absolvente (1958). Tehnikumā viņa strādāja no 1969. līdz 1991. gadam, bija skolotāja Rēzeknes filiālē, vēlāk mācību daļas vadītāja, bet no 1983.gada līdz 1991. gadam direktora vietniece mācību darbā.

Valērija Pospelova – LVU Fizikas un matemātikas fakultātes absolvente (1961) – tehnikumā strādāja no 1977. līdz 1993. gadam, bet no 1980. gada līdz 1993.gadam bija Automobiļu nodaļas vadītāja.

Automobiļu nodaļā no 1976. gada līdz savai aiziešanai mūžībā 1997. gadā strādāja Ojārs Feldmanis (1932.-1997.). O. Feldmanis mācījies Rīgas 16. pamatskolā un Rīgas 4. vidusskolā. No 1951. gada līdz 1956. gadam studējis LLA Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē, iegūstot kvalifikāciju inženieris-mehāniķis. No 1956.-1957. gadam bijis Priekuļu Lauksaimniecības tehnikuma mehanizācijas pasniedzējs, bet pēc tam līdz 1973. gadam bija vadošais konstruktors Liellopu fermu kompleksās mehanizācijas valsts speciālajā konstruktoru birojā. Strādājot tehnikumā, O. Feldmanis bija nodaļas profesionālo priekšmetu skolotājs un grupas audzinātājs, bet no 1994. gada decembra līdz 1995. gada februārim O. Feldmanis bija Automobiļu nodaļas vadītājs. No darba brīvajā laikā dziedāja vīru korī „Absolventi”, viņu pēdēja gaitā no tehnikumu zāles izvadīja gan tehnikuma, gan kora „Absolventi” saime.

No 1976. gada divdesmit piecus gadus Automobiļu nodaļā strādāja Viesturs Uzkalns. Viņš mācīja daudzus tehniskos priekšmetus un pēc aiziešanas pensijā 1987. gadā mehāniskajās darbnīcās turpināja pildīt meistara pienākumus atslēdznieku darbnīcā, palīdzēdams audzēkņiem apgūt praktiskā darba iemaņas. 1953.gadā absolvējis LLA Lauksaimniecības mehānizacijas fakultāti, iegustot kvalifikāciju – inženieris – mehāniķis. Pēc akadēmijas beigšanas strādāja Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā un Rīgas pilsētas 13. Profesionālāja celtnieku vidusskolā. 1963.gadā publicējis mācīu grāmatu „Fermu mehānizācija”, izd. Liesma.

1980.gada nodaļā sāk strādāt jaunais speciālists Gvido Janēvičs. Viņš bija arī Automobiļu nodaļas vadītājs (1993.g. decembris – 1994.g. septembris).

Skolotāju saimi 80. gadu beigās papildināja Jāzeps Šlārs un Juris Krēķis. J. Šlars bija beidzis Malnavas tehnikumu (1953) un LLA Mehanizācijas fakultāti (1962), LU ieguvis pedagoģijas maģistra grādu (1994). Tehnikumā Automobiļu nodaļā strādāja no 1987. līdz 2009. gadam Sekretariāta un biroja darba organizācijas nodaļas audzēkņiem mācīja stenogrāfiju. J. Šlaram ir plašs zināšanu un interešu apvārsnis, viņs pārvalda starptautisko valodu – esperanto, dziedāja vīru korī „Absolventi”, bet pēc aiziešanas pensijā aktīvi piedalās tehnikuma pensionāru klubiņa „Nekūko viens” pasākumos un ekskursijās.

Juris Krēķis beidzis LLA Mehanizācijas fakultāti (1967) un RTU Humanitāro institūtu (1997). Tehnikumā sāka strādāt 1987. gadā un līdz 2003. gadam bija profesionālo priekšmetu skolotājs, grupu audzinātājs un kabineta vadītājs. J. Krēķis sistemātiski sekoja jaunumiem specialitātē, studēja jaunāko literatūru, sastādīja mācību programmas un savu pieredzi nodeva pārējiem kolēģiem.

No 1997.gada septembra līdz 2003.gada septembrim tehnikuma strādāja RIP Mehānikas nodaļas 1987.gada absolvents Edmunds Melveris, kurš no 1995.gada līdz 2003.gadam bija autoservisa vadītājs. E.Melveris absolvējas RTU Aparātbūve specialitātē (1993.gads).

No 1995.gada marta līdz 1999.gada nodaļu vadīja inženieris-mehāniķis Rihards Rusinskis, kurš pēc tam 1999./2000.m.g. bija nodaļas ārštata skolotājs, bet no 1999.gada 1.septembra līdz 2000.gada augustam nodaļas vadītājs bija Harijs Sekste. LU ieguva Pedagoģijas bakalaura grādu 1993.gadā.

2000. gadā tehnikumam pievienoja Rīgas 6. arodvidusskolu un izveidoja Auto centru. Līdz 2009. gadam Auto centrā mācīja arī automehāniķu palīgus. Auto centrā darbu turpināja bijusī 6. arodvidusskolas direktore Valentīna Kiseļova – LVU Fizikas un matemātikas fakultātes absolvente (1961), kura līdz aiziešanai pensijā (2009) bija Auto centra struktūrvienības vadītāja un kursu audzinātāja.

Auto centra galvenais speciālists, ražošanas apmācības meistars, kā arī grupas audzinātājs bija Aldis Šīravs. 1975. gadā beidzis LLA, piešķirta kvalifikācija inženieris-mehāniķis. No 1997. gada augusta līdz 2000. gadam bija Rīgas 6. AVS direktora vietnieks mācību ražošanas darbā. Pēc tam līdz 2009. gada jūnijam strādāja tehnikumā.

No 2000. gada Auto nodaļu vada Andrejs Stūris, kas darbā uz tehnikumu pārnāca no privātās uzņēmējdarbības. Viņš 1998. gadā beidzis Rīgas Aviācijas Universitātes Ekonomikas fakultāti specialitātē ekonomists.  2004. gadā RTU Humanitārajā institūtā ieguvis arodskolotāja kvalifikāciju.

Automobiļu nodaļas tālākai attīstībai ļoti nozīmīgs ir 2001. gada 28. februārī noslēgtais sadarbības līgums ar AS „Toyota Baltic”. Saskaņā ar šo līgumu uzņēmums Rīgas Valsts tehnikumā izveidoja autodiagnostikas centru, kurā zināšanas var papildināt arī automašīnu „Toyota” apkopes darbinieki no Baltijas republikām. Uzņēmums iekārtoja tehnikuma automehāniķu tehniskās apmācības telpu un auditoriju teorētisko zināšanu apguvei, kā arī apgādāja to ar nepieciešamajiem materiāliem, literatūru, video un pārbaudes ierīcēm. AS „Toyota Baltic” centru tehnikumā svinīgi atklāja 2001. gada 10. aprīlī. Pasākumā piedalījās uzņēmuma pārstāvji – servisa direktors Steve Settle, servisa koordinatore Kaz Havada un menedžeris John Laing. 2005. gada 25. augustā AS „Toyota Baltic” tehnikuma Automobiļu nodaļai mācību procesa nodrošināšanai uzdāvināja automašīnu „Corolla”.

2013. gadā tehnikums noslēdza līgumu ar „KW Bruun Baltic” OU – firmas „Peugot” pārstāvi Baltijas valstīs.

Šobrīd nodaļas profesionālo mācību priekšmetu skolotāju sastāvs ir nostabilizējies. No 2001. gada tehnikumā strādā skolotājs Armands Žebers,kurš 1988.gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju un ieguvis automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātē, 1996.gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis pedagoģijas maģistra grādu. No  2002. gada nodaļā strādā  Edgars Aperāns. 1977.gadā viņš absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, specialitātē – automobiļi un automobiļu saimniecība, ieguvis kvalifikāciju inženieris – mehāniķis.1996.gadā absolvējis Rīgas Aviācijas universitāti – ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu, bet 2004.gadā Rīgas Tehniskās universitātes Humanitāraja institūta ieguvis  arodskolotāja pamata pedagoģiskā izglītību. Pēc augstskolas beigšanas zināšanas par automašīnām audzēkņiem nodod tehnikuma 2003.gada absolvents Edgars Greislers.

 

Pirms kara Rīgas Valsts tehnikumā nebija atsevišķas Automobiļu nodaļas, darbojās tikai labi organizēti materiāl-tehniski nodrošināti šoferu kursi. Kopš 1945. gada Mehānikas nodaļā sāka mācīt automobiļu specialitāti, kas uzreiz kļuva par konkursa profesiju.

1974. gadā tika izveidota Automobiļu nodaļa, kurā strādājuši izcili speciālisti.

No 1960.-1964. gadam nodaļā strādāja inženieris-mehāniķis LU 1944. gada absolvents Roberts Vilciņš, kurš bija nodaļas profesionālo priekšmetu skolotājs, veltot lielu uzmanību diplomprojektu izstrādāšanai. R.Vilciņš ir vairāku specialitātei veltītu mācību grāmatu autors.

No 1962. gada līdz 1994. gadam nodaļā strādāja Jānis Puriņš. J. Puriņš, dzimis Bauskas rajonā, pamatskolu beidzis Jelgavā un 1948. gadā iestājies Rīgas Politehnikuma Automehāniķu nodaļā (pastāvēja līdz 1960.gadam), kuru beidzis 1952. gadā. Pēc tam mācījies Vissavienības Sagādes ministrijas Auto tehnikumā neklātienes nodaļā, bet 1957. gadā saņem inženiera - mehāniķa diplomu LLA. J. Puriņš bija spiests izglītību iegūt neklātienē, jo viņa vecāki 1949. gadā bija deportēti uz Sibīriju.

Jānim Puriņam bija milzīga praktiskā darba pieredze. No 1958. – 1959. gadam J. Puriņš strādāja kā vecākais inženieris Rīgas TTT, bet no 1961. gada bija Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūta vecākais inženieris. Tehnikumā viņu bieži redzēja pelēkā virsvalkā kopā ar audzēkņiem darbojoties pie motoriem, kopā ar kolēģi Daini Līdi darbnīcās izgatavojot sporta mašīnas, kartingus, piedaloties ar audzēkņiem dažādās sacensībās un izstādēs. Jānis Puriņš kā vērtīgāko savā darbā atzīst mācību procesa ciešo saistību ar ražošanu: tajos gados bija iespējams nosūtīt audzēkņus praksē lielajos Vissavienības uzņēmumos – kā , piemēram, speciālās auto rūpnīcās Gorkijā un Maskavā, kur audzēkņi iepazina ražošanas procesu uz konveijera. J.Puriņš bija audzinātājs 8 Automobiļu nodaļas grupām. No viņa pazīstamākajiem audzēkņiem minams pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Transporta un ceļu satiksmes ministrs 1969.gada absolvents Jānis Janovskis un daudzi citi savas profesijas pārstāvji.

Krietns darba stāžs tehnikumā bija Dainim Līdem, kurš Automobiļu nodaļā strādāja no 1963.gada līdz 2012.gadam. 1957. gadā viņš beidza tehnikuma Mehānikas nodaļu, specialitāte „Darbagaldu tehniskā apkope un remonts”, bet vēlāk absolvēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Mehanizācijas fakultāti. Ar automobiļu inženiera diplomu kabatā Dainis Līde atgriezās tehnikumā un sāka strādāt par skolotāju automobiļu specialitātē, bija daudzu grupu audzinātājs, vadīja prakses. Sešdesmito gadu vidū viņš kopā ar audzēkņiem tehnikuma darbnīcās uzkonstruēja divas sporta automašīnas un vienu bagiju. Sporta auto PSRS Tautsaimniecības izstādē tika godalgots ar bronzas medaļu.

Nodaļā strādāja arī Šteinbuku ģimene – Jeļena bija ekonomikas pasniedzēja, savukārt Boriss no 1962. līdz 1993. gadam – Automobiļu nodaļas profesionālo priekšmetu skolotājs un laboratorijas vadītājs. Vēlāk ģimene emigrēja uz ASV un Boriss strādāja Detroitā.

No 1970. līdz 1993. gadam tehnikumā strādāja Boriss Avrovskis – Maskavas autotransporta institūta absolvents – cilvēks ar pieredzi autotransporta uzņēmumos. Pirmos četrus gadus viņš bija Mehānikas nodaļas vadītājs, pēc tam direktora vietnieks ražošanas apmācībā, bet no 1978. gada līdz aiziešanai pensijā bija nodaļas profesionālo priekšmetu skolotājs, kabineta vadītājs un grupu audzinātājs.

Kādu laiku nodaļas stūre atradās dāmu rokās. No 1974. līdz 1980. gadam nodaļu vadīja Alla Ivanova – LVU Mehānikas fakultātes absolvente (1958). Tehnikumā viņa strādāja no 1969. līdz 1991. gadam, bija skolotāja Rēzeknes filiālē, vēlāk mācību daļas vadītāja, bet no 1983.gada līdz 1991. gadam direktora vietniece mācību darbā.

Valērija Pospelova – LVU Fizikas un matemātikas fakultātes absolvente (1961) – tehnikumā strādāja no 1977. līdz 1993. gadam, bet no 1980. gada līdz 1993.gadam bija Automobiļu nodaļas vadītāja.

Automobiļu nodaļā no 1976. gada līdz savai aiziešanai mūžībā 1997. gadā strādāja Ojārs Feldmanis (1932.-1997.). O. Feldmanis mācījies Rīgas 16. pamatskolā un Rīgas 4. vidusskolā. No 1951. gada līdz 1956. gadam studējis LLA Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē, iegūstot kvalifikāciju inženieris-mehāniķis. No 1956.-1957. gadam bijis Priekuļu Lauksaimniecības tehnikuma mehanizācijas pasniedzējs, bet pēc tam līdz 1973. gadam bija vadošais konstruktors Liellopu fermu kompleksās mehanizācijas valsts speciālajā konstruktoru birojā. Strādājot tehnikumā, O. Feldmanis bija nodaļas profesionālo priekšmetu skolotājs un grupas audzinātājs, bet no 1994. gada decembra līdz 1995. gada februārim O. Feldmanis bija Automobiļu nodaļas vadītājs. No darba brīvajā laikā dziedāja vīru korī „Absolventi”, viņu pēdēja gaitā no tehnikumu zāles izvadīja gan tehnikuma, gan kora „Absolventi” saime.

No 1976. gada divdesmit piecus gadus Automobiļu nodaļā strādāja Viesturs Uzkalns. Viņš mācīja daudzus tehniskos priekšmetus un pēc aiziešanas pensijā 1987. gadā mehāniskajās darbnīcās turpināja pildīt meistara pienākumus atslēdznieku darbnīcā, palīdzēdams audzēkņiem apgūt praktiskā darba iemaņas. 1953.gadā absolvējis LLA Lauksaimniecības mehānizacijas fakultāti, iegustot kvalifikāciju – inženieris – mehāniķis. Pēc akadēmijas beigšanas strādāja Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā un Rīgas pilsētas 13. Profesionālāja celtnieku vidusskolā. 1963.gadā publicējis mācīu grāmatu „Fermu mehānizācija”, izd. Liesma.

1980.gada nodaļā sāk strādāt jaunais speciālists Gvido Janēvičs. Viņš bija arī Automobiļu nodaļas vadītājs (1993.g. decembris – 1994.g. septembris).

Skolotāju saimi 80. gadu beigās papildināja Jāzeps Šlārs un Juris Krēķis. J. Šlars bija beidzis Malnavas tehnikumu (1953) un LLA Mehanizācijas fakultāti (1962), LU ieguvis pedagoģijas maģistra grādu (1994). Tehnikumā Automobiļu nodaļā strādāja no 1987. līdz 2009. gadam Sekretariāta un biroja darba organizācijas nodaļas audzēkņiem mācīja stenogrāfiju. J. Šlaram ir plašs zināšanu un interešu apvārsnis, viņs pārvalda starptautisko valodu – esperanto, dziedāja vīru korī „Absolventi”, bet pēc aiziešanas pensijā aktīvi piedalās tehnikuma pensionāru klubiņa „Nekūko viens” pasākumos un ekskursijās.

Juris Krēķis beidzis LLA Mehanizācijas fakultāti (1967) un RTU Humanitāro institūtu (1997). Tehnikumā sāka strādāt 1987. gadā un līdz 2003. gadam bija profesionālo priekšmetu skolotājs, grupu audzinātājs un kabineta vadītājs. J. Krēķis sistemātiski sekoja jaunumiem specialitātē, studēja jaunāko literatūru, sastādīja mācību programmas un savu pieredzi nodeva pārējiem kolēģiem.

No 1997.gada septembra līdz 2003.gada septembrim tehnikuma strādāja RIP Mehānikas nodaļas 1987.gada absolvents Edmunds Melveris, kurš no 1995.gada līdz 2003.gadam bija autoservisa vadītājs. E.Melveris absolvējas RTU Aparātbūve specialitātē (1993.gads).

No 1995.gada marta līdz 1999.gada nodaļu vadīja inženieris-mehāniķis Rihards Rusinskis, kurš pēc tam 1999./2000.m.g. bija nodaļas ārštata skolotājs, bet no 1999.gada 1.septembra līdz 2000.gada augustam nodaļas vadītājs bija Harijs Sekste. LU ieguva Pedagoģijas bakalaura grādu 1993.gadā.

2000. gadā tehnikumam pievienoja Rīgas 6. arodvidusskolu un izveidoja Auto centru. Līdz 2009. gadam Auto centrā mācīja arī automehāniķu palīgus. Auto centrā darbu turpināja bijusī 6. arodvidusskolas direktore Valentīna Kiseļova – LVU Fizikas un matemātikas fakultātes absolvente (1961), kura līdz aiziešanai pensijā (2009) bija Auto centra struktūrvienības vadītāja un kursu audzinātāja.

Auto centra galvenais speciālists, ražošanas apmācības meistars, kā arī grupas audzinātājs bija Aldis Šīravs. 1975. gadā beidzis LLA, piešķirta kvalifikācija inženieris-mehāniķis. No 1997. gada augusta līdz 2000. gadam bija Rīgas 6. AVS direktora vietnieks mācību ražošanas darbā. Pēc tam līdz 2009. gada jūnijam strādāja tehnikumā.

No 2000. gada Auto nodaļu vada Andrejs Stūris, kas darbā uz tehnikumu pārnāca no privātās uzņēmējdarbības. Viņš 1998. gadā beidzis Rīgas Aviācijas Universitātes Ekonomikas fakultāti specialitātē ekonomists.             2004. gadā RTU Humanitārajā institūtā ieguvis arodskolotāja kvalifikāciju.

Automobiļu nodaļas tālākai attīstībai ļoti nozīmīgs ir 2001. gada 28. februārī noslēgtais sadarbības līgums ar AS Toyota Baltic”. Saskaņā ar šo līgumu uzņēmums Rīgas Valsts tehnikumā izveidoja autodiagnostikas centru, kurā zināšanas var papildināt arī automašīnu „Toyota” apkopes darbinieki no Baltijas republikām. Uzņēmums iekārtoja tehnikuma automehāniķu tehniskās apmācības telpu un auditoriju teorētisko zināšanu apguvei, kā arī apgādāja to ar nepieciešamajiem materiāliem, literatūru, video un pārbaudes ierīcēm. AS Toyota Baltic” centru tehnikumā svinīgi atklāja 2001. gada 10. aprīlī. Pasākumā piedalījās uzņēmuma pārstāvji – servisa direktors Steve Settle, servisa koordinatore Kaz Havada un menedžeris John Laing. 2005. gada 25. augustā AS Toyota Baltic” tehnikuma Automobiļu nodaļai mācību procesa nodrošināšanai uzdāvināja automašīnu „Corolla”.

2013. gadā tehnikums noslēdza līgumu ar „KW Bruun Baltic OU – firmas „Peugot” pārstāvi Baltijas valstīs.

Šobrīd nodaļas profesionālo mācību priekšmetu skolotāju sastāvs ir nostabilizējies. No 2001. gada tehnikumā strādā skolotājs Armands Žebers,kurš 1988.gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju un ieguvis automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātē, 1996.gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis pedagoģijas maģistra grādu. No  2002. gada nodaļā strādā  Edgars Aperāns. 1977.gadā viņš absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, specialitātē – automobiļi un automobiļu saimniecība, ieguvis kvalifikāciju inženieris – mehāniķis.1996.gadā absolvējis Rīgas Aviācijas universitāti – ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu, bet 2004.gadā Rīgas Tehniskās universitātes Humanitāraja institūta ieguvis  arodskolotāja pamata pedagoģiskā izglītību. Pēc augstskolas beigšanas zināšanas par automašīnām audzēkņiem nodod tehnikuma 2003.gada absolvents Edgars Greislers.

Esošā materiālā bāze un skolotāju sastāvs 2013. gadā ļāva Auto nodaļai sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību un transporta fakultāti noorganizēt semināru visu profesionālo izglītības iestāžu Auto nodaļu skolotājiem.

2013./2014. mācību gadā nodaļā ir septiņas grupas, kurās mācās 200 audzēkņi, bet ESF grupā mācās vēl 15 audzēkņi. Nodaļas audzēkņi piedalījušies vairākos profesionālās meistarības konkursos, apliecinot labas profesionālās prasmes, kā arī piedalījušies semināros, kurus rīko auto dīlerfirmas.