Tehnikuma Poligrāfijas nodaļa ir vienīgā Latvijas mācību iestāde valstī, kurā iespējams apgūt vairākas ar poligrāfiju saistītas profesijas.
Iespiedindustriju Latvijā raksturo augsta pievienotā vērtība, moderna tehnika, spēcīgs eksporta potenciāls, prestiža produkcija un kvalificēts darbaspēks. Kopējais nozares apgrozījums sniedzas pāri 300 miljoniem eiro, 65 procenti no saražotās produkcijas tiek pārdoti ārzemēs. Kopā nozarē strādā vairāk nekā 3500 cilvēku.
Poligrāfijas nodaļa aug un
Tālākizglītības nodaļa darbību sāka 2009. gada 30. novembrī, kad pārņēma Profesionālās izglītības, profesionālās pilnveides un interešu izglītības centra funkcijas, kuras laika gaitā ir paplašinātas, ieviešot jaunas apmācības formas un izstrādājot jaunas izglītības programmas.
Tālākizglītības nodaļā iespējams mācīties gan ar pamatskolas, gan vidusskolas izglītību. Tiek piedāvātas mācības neklātienē, vakaros, eksternātā, kā arī dažādos kursos. Piedāvāto izglītības programmu
1944. gada beigās darbu atjaunoja viena no vecākajām tehnikuma nodaļām – Mehānikas nodaļa (dibināta 1921. gadā). Mehānikas nodaļa pēckara gados bija lielākā tehnikuma nodaļa, tajā bija četras specialitātes, tajā skaitā viena no vecākajām tehnikuma specialitātēm „metālu apstrāde ar griešanu” (pastāv no 1922. gada). Sākotnēji Mehānikas nodaļu vadīja Andrejs Ivanovs (1944–1945) un Vladimirs Krubinskis. Pēc V. Krubinska apstiprināšanas par vakara nodaļas
Elektriķu specialitāte tika atjaunota 2003.gadā (tā pastāvēja no 1922. līdz 1960. gadam). Elektrotehnikas nodaļa darbu atsāka 1944. gada beigās. Līdzās Mehānikas nodaļai tā bija otra liela tehnikuma nodaļa. Uzņemot nodaļā, bija liels konkurss, piemēram, 1946. gadā uzņēma 42 no 152 reflektantiem; 1949. gadā nodaļā mācījās 225 audzēkņi. No pirmās dienas nodaļā strādāja pieredzējušais eklektriķis, tehnikuma 1925. gada absolvents Kārlis Dommers, kurš vadīja Elektrotehnikas nodaļu līdz
Ķīmijas nodaļa atsāka darbu 1944. gada nogalē, kad vajadzēja pārvest aparatūru, ķimikālijas un traukus no Strūgu ielas, kur vācu okupācijas laikā atradās tehnikums, un iekārtot agrākās Ķīmijas nodaļas telpas tehnikuma korpusā Noliktavas ielā 2. Ķīmijas laboratoriju 1944. gadā uzņēmās pārzināt E. Rupā.
No 1945. gada Ķīmijas nodaļu vadīja pieredzējušais pedagogs Jānis Rupais. Viņš bija studējis Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē un Maskavas Tirdzniecības institūtā
Kokapstrādes nodaļas pirmsākumi saistīti ar Ķīmijas nodaļu. 1952. gadā Ķīmijas nodaļa sāka gatavot mēbeļu ražošanas speciālistus, uzsverot, ka šai specialitātei ir liela nākotne. RVT plānoja, ka katru gadu tehnikumu beigs 50 mēbeļu ražošanas tehniķi tehnologi.
Specialitāti 1957./1958. mācību gadā pabeidza tie 58 audzēkņi, kurus pievienoja no vietējā rūpniecības tehnikuma. Sākot ar 1958. gadu, nodaļa uzņēma audzēkņus ar vidusskolas izglītību, mācību ilgums bija 2,5 gadi
Rīgas Valsts tehnikumā līdz 1945. gadam mācījās galvenokārt „stiprā dzimuma” pārstāvji – zēni un tikai dažas meitenes Ķīmijas nodaļā. Pēc Otrā pasaules kara PSRS plānveida ekonomikai bija vajadzīgi ekonomisti un grāmatveži. Tādēļ 1945. gadā izveidoja jaunu tehnikumam neraksturīgu nodaļu – Plānošanas ekonomikas nodaļu, kurā apguva jaunu specialitāti – grāmatvedis rūpniecības uzņēmumu grāmatvedībā. Nodaļa pastāvēja līdz 1956. gadam.
1967. gadā
20. gadsimta 60. gados Latvijā sāka izmantot elektronisko informācijas apstrādi. Pirmās elektroniskās skaitļošanas mašīnas (ESM) uzstādīja Latvijas Universitātē un rūpnīcā VEF. Radās pieprasījums pēc datu ievadīšanas operatoriem, kuri varētu strādāt skaitļošanas centros.
Datortehnikas nodaļas pirmsākumi meklējami 1964. gadā, kad tehnikuma Ekonomikas nodaļā grāmatvežu un citu speciālistu darba atvieglošanai izveidoja specialitāti „Uzskaites un
Darbības pirmajos gados Rīgas Valsts tehnikumā nebija atsevišķas Automobiļu nodaļas, darbojās tikai labi organizēti un tehniski nodrošināti šoferu kursi. Kopš 1945. gada Mehānikas nodaļā sāka mācīt automobiļu specialitāti, kas uzreiz kļuva par konkursa profesiju.
1974. gadā tika izveidota Automobiļu nodaļa, kurā strādājuši izcili speciālisti.
No 1960.-1964. gadam nodaļā strādāja inženieris-mehāniķis LU 1944. gada absolvents Roberts Vilciņš
Ar 1930. gada 1. septembri Izglītības ministrija Rīgas Valsts tehnikumā atvēra Dzelzceļu ekspluatācijas nodaļu, balstoties uz Arodu skolu direkcijas lūgumu. Nodaļas uzdevums bija sagatavot dzelzceļu ekspluatācijas un komercnozares darbiniekus: kantoristus, svērējus, kasierus, telegrāfistus, staciju priekšnieku palīgus. Šīs specialitātes audzēkņi apguva divos gados (citās tehnikuma nodaļās audzēkņi mācījās četrus, vēlāk piecus gadus).